Saskaņā ar jaunākajiem biržas “Baltpool” datiem 2025./2026. gada apkures sezona Baltijas biomasas tirgū izgaismoja būtiskas atšķirības starp reģiona valstīm. Tajās ievērojami atšķīrās gan tirdzniecības apjomi, gan cenu dinamika, ko ietekmēja tirgus struktūra, laikapstākļi un iepirkumu stratēģijas.
Sezonas galvenās tendences tika prezentētas reģiona lielākajā biomasas nozares pasākā “Baltpool Biomass Day’26”, kur eksperti secināja, ka izteiktākās cenu svārstības bija vērojamas tirgos ar lielāku īstermiņa līgumu īpatsvaru.
Latvijā biomasas cenas saglabājās stabilākās, kamēr Lietuvā novērots straujāks kāpums
“Baltijas valstu dati skaidri parāda atšķirīgas tirgus tendences. Latvijā biomasas tirdzniecības apjoms pieauga par 23 %, sasniedzot 0,6 TWh – tas bija straujākais kāpums reģionā. Lietuvā pieaugums bija mērenāks – 4,5 % un sasniedza 4,5 TWh. Savukārt Igaunijā vērojama pretēja tendence – apjoms samazinājās par 24 %, līdz 0,35 TWh,” pasākumā norādīja “Baltpool” tirdzniecības vadītājs Vaidots Jonutis (Vaidotas Jonutis).
Vēl izteiktākas atšķirības bija novērojamas cenu dinamikā. Latvijā sezonas vidējā cena sasniedza aptuveni 23 eiro par MWh un bija par 3% vairāk nekā gadu iepriekš. Lietuvā vidējā cena pieauga līdz 25,13 eiro/MWh jeb par 13 %, bet Igaunijā biomasas cena paaugstinājās par 8 % līdz 24 eiro/MWh.
Ziemā Latvijā būtiski cenu kāpumi netika novēroti. Savukārt Lietuvā uz īsu brīdi tā pieauga līdz aptuveni 40 eiro/MWh un tādā līmenī saglabājās apmēram divas nedēļas. Šajā laikā tika piegādāti līdz 10 % no visas sezonas apjoma, tādēļ īslaicīgajam cenu kāpumam bija tikai neliela ietekme uz sezonas vidējo cenu.
“Lielākā daļa sezonai nepieciešamās biomasas tika iepirkta jau vasarā, slēdzot ilgtermiņa līgumus, kad cenas bija zemākas. Atlikušais apjoms tika iegādāts apkures sezonas laikā, izmantojot īstermiņa līgumus, kuros cenu svārstības bija lielākas. Kopumā ziemas sezonā biržā “Baltpool” noslēgto darījumu ietvaros tika piegādāti 5,57 miljoni MWh šķeldas enerģijas, kuru kopējā vērtība sasniedza 140 miljonus eiro. Svērtais vidējais cenas līmenis sasniedza 25,12 eiro/MWh. Latvija kopējā Baltijas tirgū izcēlās ar stabilu tirgus daļu un salīdzinoši nelielām cenu svārstībām,” uzsvēra V. Jonutis.
Pirms apkures sezonas noslēgto ilgtermiņa līgumu cenas visās Baltijas valstīs bija līdzīgas – aptuveni 20-22 eiro/MWh. Tas apliecina, ka sākotnējais cenu līmenis reģionā bija salīdzinoši vienots. Atšķirības veidojās tieši sezonas laikā. Latvijā un Igaunijā biržā netika novērota būtiska cenu svārstība, kas, visticamāk, skaidrojama ar lielāku ilgtermiņa līgumu īpatsvaru šajos tirgos.
Biomasas tirgus eksperta vērtējumā viens no galvenajiem cenu attīstību ietekmējošajiem faktoriem reģionā bija līgumu struktūra. Tirgos, kuros lielāku daļu veido ilgtermiņa līgumi, piemēram, Latvijā, cenu svārstības bija ievērojami mērenākas.
“Tas apliecina, ka tirgi, kuros liela daļa biomasas tiek iepirkta savlaicīgi, ir mazāk pakļauti īstermiņa cenu svārstībām. Sezonas vidējā cena daudz precīzāk atspoguļo reālo tirgus situāciju nekā īslaicīgi SPOT cenu kāpumi,” skaidroja V. Jonutis.
Tirgus dinamiku ietekmēja sezonas apstākļi
Biomasas cenu atšķirības noteica ne tikai pieprasījums, bet arī laikapstākļi un kopējā gatavība sezonai, tostarp ražošanas kapacitāte un piegāžu iespējas.Temperatūras rādītāji liecina, ka ierastajā diapazonā no +10 līdz –5 °C ziemas apstākļi kopumā bija līdzīgi iepriekšējiem gadiem. Taču 2025./2026. gada sezonā būtiski pieauga stundu skaits, kad gaisa temperatūra noslīdēja zem –5 °C.
Biomasas tirgus darbojas cikliski – ieguldījumi tiek veikti iepriekš, bet gala cenu ietekmē sezonas faktiskie apstākļi. Tirgus jutīgumu papildus palielināja ierobežotās biomasas uzglabāšanas iespējas, kas samazināja spēju elastīgi reaģēt uz īslaicīgiem piegāžu traucējumiem.
“Šobrīd lielākā daļa šī riska gulstas uz piegādātājiem, taču ilgtermiņā tas būtu līdzsvarotāk jāsadala starp pircējiem un pārdevējiem. Viens no risinājumiem varētu būt daudzveidīgāka līgumu struktūra – labāks līdzsvars starp ilgtermiņa un indeksētajiem līgumiem,” norādīja V. Jonutis. “Pašlaik indeksētie līgumi veido salīdzinoši nelielu tirgus daļu, taču tie ļauj cenu piesaistīt tirgus indeksiem un mazina strauju svārstību ietekmi. To cena ir saistīta ar “Baltpool” SPOT cenu indeksu, tādējādi apvienojot īstermiņa līgumu elastību ar ilgtermiņa līgumiem raksturīgo līdzsvarotu riska sadali,” viņš piebilda.
Nākamo sezonu tirgus dalībnieki vērtē piesardzīgi
Tirgus dalībnieki jau izvērtē 2026./2027. gada sezonas prognozes, ko joprojām ietekmē starptautiskā situācija. Energoresursu cenas saglabājas augstas – dabasgāzes, naftas un ogļu tirgu joprojām ietekmē ģeopolitiskie faktori. Savukārt dīzeļdegvielas cena Baltijas valstīs gada laikā pieaugusi aptuveni par 30 %, tieši palielinot biomasas ražošanas izmaksas.
“Šādos apstākļos ilgtermiņa līgumu cenu noteikšanā arvien lielāka nozīme varētu būt tā dēvētajai uzglabāšanas izmaksu metodei, kad cena tiek balstīta uz aktuālajām izmaksām. Tas nozīmē, ka ilgtermiņa līgumu slēgšana var kļūt sarežģītāka, bet tirgus stabilitāte arvien vairāk būs atkarīga no iepirkumu stratēģijas,” skaidroja V. Jonutis.
“Tuvojoties jaunajai sezonai, tirgus dalībniekiem būs jāizvēlas līdzsvars starp stabilitāti, ko nodrošina daudzveidīga līgumu struktūra, un riskiem, kas rodas, paļaujoties uz īstermiņa tirgu,” rezumē biomasas tirgus eksperts.
Par „Baltpool”
„Baltpool“ ir starptautiska biomasas birža un tirgus operators, kas dibināts 2012. gadā kā Eiropas pirmā organizētā biomasas tirdzniecības platforma. Uzņēmums izstrādā digitālus un standartizētus tirgus risinājumus, kas nodrošina ilgtspējīgu un efektīvu bioenerģijas tirdzniecību, vienlaikus ieviešot caurskatāmību, stabilitāti un uzticību sadrumstalotos biomasas tirgos. „Baltpool” aktīvi darbojas visā Baltijas jūras reģionā, atbalstot enerģētisko drošību un pāreju uz bioenerģiju kā daļu no integrētas energosistēmas. Birža darbojas Lietuvas valsts regulatīvajā uzraudzībā un ir daļa no Lietuvas valstij piederošās enerģijas pārvades un apmaiņas grupas „EPSO-G”. 2026. gada aprīlī uzņēmums paziņoja par stratēģiskas partnerības uzsākšanu ar Eiropas Enerģijas biržu (EEX), lai attīstītu caurskatāmu, organizētu un efektīvu biokurināmā tirgu Vācijā. Vairāk informācijas: www.baltpool.eu
About the Author
