Dati no video satura platformas Go3 liecina, ka triju Baltijas valstu iedzīvotāju skatīšanās paradumi atšķiras: latvieši atšķiras no kaimiņiem ar mīlestību pret romantiskiem stāstiem un raidījumiem par reālu cilvēku dzīvi, igauņi izvēlas filmas par noziegumiem un trillerus, savukārt lietuvieši dod priekšroku Holivudas asa sižeta un piedzīvojumu filmām. Go3 mārketinga vadītāja Baltijas valstīs Dovile Filmanavičūte norāda, ka dati atklāja vēl kādu interesantu novērojumu – latvieši ir vislojālākie skatītāji, kas katru dienu gandrīz trīs stundas pavada pie ekrāna.
Latvieši biežāk izvēlas stāstus par cilvēkiem un viņu attiecībām
„Analizējot pieejamos datus, secinājām, ka latvieši mīlas stāstus skatās gandrīz divreiz biežāk nekā viņu kaimiņi lietuvieši un igauņi, tāpēc dabiski radās jautājums – kāpēc? Atbildi varētu sniegt žanru kombinācija: latvieši pārsvarā skatās ne tikai romantiskos, bet arī dzīvesstila un izklaides raidījumus, kā arī dokumentālās filmas, un visus šos žanrus vieno viens un tas pats – uzmanības centrā ir cilvēku stāsti un viņu attiecības. Citiem vārdiem sakot, latvieši no kino sagaida ne specefektus, bet patiesus stāstus no dzīves. Varbūt tas skaidrojams ar to, ka Latvijā tiek radīts daudz šāda satura, tāpēc skatītājs pie tā ir pieradis un šādu izklaidi meklē ne tikai televīzijas kanālos, bet arī filmu katalogā – gaume un ieradums viens otru pastiprina,” par dažādiem skatīšanās paradumiem stāsta D. Filmanavičūte.
Skaitļi to apstiprina: romantiskais saturs Latvijā veido 4,5 % no visa izvēlētā satura, savukārt Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi 2,4 un 2,0 %; dzīvesstila un izklaides raidījumi Latvijā veido 4,6 %, savukārt kaimiņvalstīs šis rādītājs ir tikai aptuveni 2,1 %. Turklāt latvieši skatās dokumentālās filmas trīs reizes vairāk nekā lietuvieši un četras reizes vairāk nekā igauņi.
To pašu liecina arī visvairāk skatītā satura desmitnieks, kurā astoņas no desmit vietām ieņem Latvijas produkcija, un lielāko daļu no šī satura veido raidījumi par cilvēkiem: pirmajā vietā ir realitātes šovs „Ferma”, ko gada laikā noskatījās gandrīz 53 tūkstoši cilvēku, tam seko „Karsti. Krēta”, „Šovs pēc šova 2”, seriāls „Mīļākās” un iepazīšanās šovs „Mīlestības villa”.
„Pamanījām vēl vienu interesantu lietu, kas lieliski atklāj latviešu raksturu. Latvieši no visām Baltijas valstīm visbiežāk noskatās seriālu līdz galam – ja sāk skatīties 45 minūtes garu sēriju, tad vidēji noskatās aptuveni 33 minūtes, un no 10 iesāktām sērijām sešas noskatās līdz galam. Salīdzinājumam – igauņi katru trešo sēriju pārtrauc skatīties, nenoskatoties pat pusi. Tātad veidojas šāds portrets: latvietis neizvēlas steigā, bet, ja jau ir sācis stāstu, tad neatstāj to nepabeigtu, tāpēc var viņam droši piedāvāt garus seriālus, jo, visticamāk, televizoru neizslēgs pēc pirmās sērijas. Tas izskaidro, kāpēc latvieši no visiem Baltijas valstu skatītājiem pie ekrāna pavada visvairāk laika,” komentē D. Filmanavičūte.
Pēc viņas teiktā, latvieši katru dienu vidēji pavada gandrīz 3 stundas, skatoties Go3 saturu, igauņi – gandrīz 2 stundas 50 minūtes, savukārt lietuvieši – vismazāk, gandrīz 2 stundas 20 minūtes. Latvieši arī labprāt skatās seriālus vairākas sērijas pēc kārtas – 82 % latviešu, kas skatās seriālus, vismaz reizi gadā vienas dienas laikā noskatās trīs vai vairāk viena seriāla sērijas pēc kārtas.
Diena pie televizora ekrāna sākas un beidzas līdzīgi
„Salīdzinot trīs valstis, mēs gaidījām atšķirīgus skatīšanās paradumus, taču tie visās trijās Baltijas valstīs ir gandrīz identiski. Sešos no rīta televīzijas kanāli veido pat 69 % no visa tajā laikā skatītā satura, jo pamodušies cilvēki ieslēdz rīta raidījumus un ziņas, no septiņiem līdz desmitiem pie ekrāniem galvenokārt ir bērni, dienas laikā skatīšanās samazinās, vakarā sasniedz augstāko punktu, bet pēc pusnakts televīzijas kanālus nomaina filmas un seriāli, ko cilvēki paši izvēlas no mūsu filmu kataloga. Tiesa, vakara ritms atšķiras: latviešiem vakara skatīšanās maksimums ir agrāk – jau plkst. 20.00, savukārt kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem – tikai stundu vēlāk, turklāt šajā stundā latvieši noskatās gandrīz desmito daļu no visa diennakts laikā skatītā satura,” triju valstu skatītāju paradumus uzskaita D. Filmanavičūte.
Viņa arī norāda, ka pēc pusnakts mainās ne tikai skatīšanās apjoms, bet arī tas, ko cilvēki skatās: vakarā vairāk nekā pusi skatīšanās laika aizņem televīzijas kanālu tiešraides, savukārt pēc pusnakts šis īpatsvars samazinās līdz aptuveni 40 %, jo visu valstu skatītāji atgriežas pie iepriekš nenoskatītiem raidījumiem vai filmu un seriālu katalogā izvēlas, ko skatīties. Arī naktīs latvieši pavada laiku pie ekrāniem: no pusnakts līdz sešiem rītā viņi noskatās 8,3 % no visa sava satura, igauņi – 8,7 %, bet lietuvieši vismazāk – 7,1 %. Tomēr visās trijās valstīs skatītāji visvairāk laika pie ekrāna pavada vienā un tajā pašā dienā – svētdien, jo tā veido aptuveni 17 % no visas nedēļas skatīšanās laika.
„Tomēr interesantākais mūsu datos ir tas, ka Latvijā gada skatītākais saturs ir Latvijā veidots raidījums. To var izskaidrot ar to, ka starptautisko filmu katalogā ir simtiem filmu, tāpēc skatītāju interese sadalās starp daudzām filmām, savukārt vietējo seriālu un raidījumu ir maz, tāpēc katrs no tiem piesaista ievērojamu auditoriju. Starp citu, tāda pati tendence vērojama arī Lietuvā un Igaunijā – arī tur visvairāk skatīti ir viņu pašu seriāli un izklaides šovi. Piemēram, Igaunijā līderpozīcijā ir kriminālkomēdija „Atriebības birojs”, kas tiek pārraidīta jau septiņpadsmit gadus, bet Lietuvā – seriāls „Emigranti. Lasis”. Tas parāda vienu skaidru virzienu – tiklīdz parādās vietējais seriāls vai raidījums, tas kļūst ļoti populārs, jo auditorija vēlas redzēt pazīstamas sejas, vēlas redzēt sev pazīstamas aktualitātes un galu galā vēlas skatīties seriālu savā valodā,” saka Go3 mārketinga vadītāja Baltijas valstīs D. Filmanavičūte.
Pēc viņas teiktā, Latvijā vietējais saturs veido 34 % no visa izvēlētā satura – vairāk nekā Lietuvā, kur šis rādītājs ir 21 %, taču nedaudz mazāk nekā Igaunijā, kur tas sasniedz 38 %. Līdzīga ir arī Go3 veidoto seriālu un raidījumu statistika: Latvijā šāds saturs veido 2,4 % kopējā skatīšanās laika, Igaunijā – 6,4 % un Lietuvā – 1,4 %.
About the Author
